Skolas vēsture

 
Kas ir Rīgas 19. vidusskola? Tā ir stalta, gaiša, majestātiska ēka uzkalniņā kultūrvēsturiskā vietā pašā „Rīgas galvenās nomales” – Bolderājas centrā, ieslīgusi koku vainagu skavās, mainot to tērpus līdzi gadalaikiem.
Tā ir liela, jau cienījamu vecumu sasniegusi skolas saime – skolotāji un skolēni, absolventi, kā arī tie cilvēki, kas beiguši pamatskolu, vidusskolu vai kādu laiku savā dzīves mistērijā ir te mācījušies, izjūtot Rīgas 19. vidusskolas īpašo auru. Skolā tiek godātas novadpētniecības tradīcijas, kas veicina jaunās paaudzes savas piederības izjūtas dzimtajai vietai stiprināšanu, jo daudzi skolas audzēkņi iegūst izglītību Rīgas 19. vidusskolā jau vairākās paaudzēs pēc kārtas.
Daudzu gadu garumā skolas novadpētnieki no paaudzes paaudzē ir nopietnu uzmanību veltījuši savas skolas, Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī Buļļuciema vēsturei, jo vietējo iedzīvotāju izpratnē bieži vien šie jēdzieni ir nedalāmi – vēsturiskie fakti daudzām saitēm saistīti ar skolas vārdu.
1875. gada 2. oktobrī ar lūgumu atvērt Bolderājā 3-gadīgu tautskolu un finansiāli atbalstīt tās darbību Biržas komitejā vēršas ostas pārvaldnieks V.fon Hertviks. Skolai telpas atrastas, noslēgti līgumi ar 3 skolotājiem, pieteikušies 68 zēni un 44 meitenes.
Bolderājas - Daugavgrīvas sabiedriskā privātskola uzsāk darbu 1876. gada augustā. Skolu katru gadu finansiāli atbalsta arī ostas pārvaldnieks - skolas atvēršanas iniciators V.fon Hertviks. Arhīvā saglabājušies dokumenti liecina, ka tūlīt pēc atvēršanas skolā mācījušies apmēram 110 skolēnu.
 1886. gadā 1. jūlijā H.Rubīns iesniedz lūgumu atvērt Bolderājā un Daugavgrīvā 2-klasīgu elementārskolu. Biržas komiteja viņam 25. augustā arī šādu atļauju izsniedz. Skolas telpas atrod Daugavgrīvā Viesnīcas ielā. H. Rubīna skolā strādā tikai 3 skolotāji, visi vienas ģimenes locekļi. Skolas nosaukums tiek mainīts - Bolderājās - Daugavgrīvas tautskola. Skolā māca ticības mācību, aritmētiku, rokdarbus.
1896. gadā Bolderājā sāk darboties 1.valsts skola, tā ir Bolderājas augstākā sākumskola. Tā ir 2-gadīga skola, kur skolēni mācās 5 gadus. Mācības notiek krievu valodā.
1917. gada otobrī, tuvojoties frontes līnijai, skolas telpās izvieto karaspēku, bet skolu evakuē uz Samāru.
1919. gadā skola atkal uzsāk darbu Bolderājā, taču skolas ēka ir nodegusi. No Kara resora tiek īrētas kazarmju telpas skolas vajadzībām, jo pagastam nav naudas skolas celtniecībai.
1924. gadā sāk risināt jautājumu par jaunas skolas celtniecību, jo Bolderāja ir iekļauta Rīgas robežās.
1926. gada 4. septembrī tiek ielikts jaunās skolas pamatakmens. Skolas ēku būvē pēc arhitekta Pāvila Dreijmaņa projekta.
1931. gada 1. martā ar plašu sarīkojumu tiek atklāta jaunā skolas ēka. Skola tiek pārdēvēta par Rīgas 34. pamatskolu. Skolas pārzinis ir Emīls Šmits. Skolā darbojas mazpulks, jūras skauti, gaidas, Sarkanais krusts, dramatiskais kolektīvs. No 1934. gada pārzinis ir K. Kļavinieks.
 
1938. gadā skolu pārdēvē par Galvaspilsētas Rīgas 34. pamatskolu. 1938. gadā Krasta artilērijas pulks  Mīnu divizions dāvā skolai karogu uz kura ir devīze: "Ar tevi, par tevi, Dzimtene mana!" Kara gados skola turpina mācības 2 maiņās 2 citās telpās, jo skolas ēkā izvietots karaspēks. Šajā periodā vairākkārt mainījies skolas nosaukums: Rīgas 54. nepilnā vidusskola, Rīgas 34. tautskola, Rīgas pilsētas 34. nepilnā vidusskola. 1945. gada augustā skola iegūst tagadējo nosaukumu - Rīgas 19. vidusskola.
Skolas ēka 1944. gadā:
Pēc kara vairākkārt ( līdz 1952. gadam un no 1963. gada līdz 1975. gadam) skolā mācās divās plūsmās latviešu un krievu bērni.
 Tā jau gandrīz astoņus gadu desmitus skola līdz ar visu Latviju ir pārdzīvojusi dažādus laikus un varas, saglabājot savu identitāti, savu vēsturi. Kā koks bez saknēm iet bojā, tā arī cilvēks nevar pastāvēt bez savu sakņu apzināšanās.

Skolas direktori
Bolderājas – Daugavgrīvas sabiedriskā privātskola
Kārlis Kļaviņš
Daugavgrīvas divklasīgā elementārskola
Heinrihs Rubīns (1886.-1913.)
Bolderājas augstākā sākumskola
E.P.Rumms
Jānis Samiljons (1919.-1920.)
Andrejs Dāvis (1920.)
Bolderājas pamatskola
Emīls Šmits (1920.-1934.)
Galvaspilsētas Rīgas 34. pamatskola
Emīls Šmits
Kārlis Kļavinieks (1934.-1941.)
Rīgas nepilnā 54. vidusskola
Edgars Dzērve
Rīgas 19. vidusskola
Edgars Dzērve (1941.-1960.)
Alīna Dambe (1960.-1963.)
Uldis Mamis (1963.)
Velta Meldere (1963.-1976.)
Aina Birzkalna (1977.-1979.)
Kira Krēsliņa (1979.-1984.)
Aina Balode (1984.- 2016.)
Ruta Dzene ( no 2017.)